contionaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | contionātūrus | contionātūră | contionātūrum |
| genitivo | contionātūrī | contionātūrae | contionātūrī |
| dativo | contionātūrō | contionātūrae | contionātūrō |
| accusativo | contionātūrŭm | contionātūrăm | contionātūrum |
| vocativo | contionātūrĕ | contionātūră | contionātūrum |
| ablativo | contionātūrō | contionātūrā | contionātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | contionātūrī | contionātūrae | contionātūră |
| genitivo | contionātūrōrum | contionātūrārum | contionātūrōrum |
| dativo | contionātūrīs | contionātūrīs | contionātūrīs |
| accusativo | contionātūrōs | contionātūrās | contionātūră |
| vocativo | contionātūrī | contionātūrae | contionātūră |
| ablativo | contionātūrīs | contionātūrīs | contionātūrīs |
contionaturus
- participio futuro di contionor
- (pronuncia classica) IPA: /koːn.ti.oː.naː.tuː.rus/
dal verbo contionor
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma contionaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)