contaminaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | contaminātūrus | contaminātūră | contaminātūrum |
| genitivo | contaminātūrī | contaminātūrae | contaminātūrī |
| dativo | contaminātūrō | contaminātūrae | contaminātūrō |
| accusativo | contaminātūrŭm | contaminātūrăm | contaminātūrum |
| vocativo | contaminātūrĕ | contaminātūră | contaminātūrum |
| ablativo | contaminātūrō | contaminātūrā | contaminātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | contaminātūrī | contaminātūrae | contaminātūră |
| genitivo | contaminātūrōrum | contaminātūrārum | contaminātūrōrum |
| dativo | contaminātūrīs | contaminātūrīs | contaminātūrīs |
| accusativo | contaminātūrōs | contaminātūrās | contaminātūră |
| vocativo | contaminātūrī | contaminātūrae | contaminātūră |
| ablativo | contaminātūrīs | contaminātūrīs | contaminātūrīs |
contaminaturus
- participio futuro di contaminō
- (pronuncia classica) IPA: /kon.taː.mi.naː.tuː.rus/
dal verbo contaminō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma contaminaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)