commutatus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.
Jump to navigation Jump to search

SPQRomani.svg Latino[modifica]

participio perfetto
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo commūtātus commūtātă commūtātum
genitivo commūtātī commūtātae commūtātī
dativo commūtātō commūtātae commūtātō
accusativo commūtātŭm commūtātăm commūtātum
vocativo commūtātĕ commūtātă commūtātum
ablativo commūtātō commūtātā commūtātō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo commūtātī commūtātae commūtātă
genitivo commūtātōrum commūtātārum commūtātōrum
dativo commūtātīs commūtātīs commūtātīs
accusativo commūtātōs commūtātās commūtātă
vocativo commūtātī commūtātae commūtātă
ablativo commūtātīs commūtātīs commūtātīs
Quarta declinazione
  singolare plurale
nominativo commūtātŭs commūtātūs
genitivo commūtātūs commūtātŭŭm
dativo commūtātŭī commūtātĭbŭs
accusativo commūtātŭm commūtātūs
vocativo commūtātŭs commūtātūs
ablativo commūtātū commūtātĭbŭs

Open book 01.svgSostantivo

commutatus m sing, quarta declinazione (genitivo: commutatus)

  1. mutazione, cambiamento

Open book 01.svgVoce verbale

commutatus

  1. participio perfetto di commutō

Hyph.png Sillabazione[modifica]

cŏm | mū | tā | tŭs

Nuvola apps edu languages.png Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /kom.muːˈtaː.tus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /kom.muˈta.tus/

Nuvola kdict glass.pngEtimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo commutō

Icona sinonimi.png Sinonimi[modifica]