commutatus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | commūtātus | commūtātă | commūtātum |
| genitivo | commūtātī | commūtātae | commūtātī |
| dativo | commūtātō | commūtātae | commūtātō |
| accusativo | commūtātŭm | commūtātăm | commūtātum |
| vocativo | commūtātĕ | commūtātă | commūtātum |
| ablativo | commūtātō | commūtātā | commūtātō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | commūtātī | commūtātae | commūtātă |
| genitivo | commūtātōrum | commūtātārum | commūtātōrum |
| dativo | commūtātīs | commūtātīs | commūtātīs |
| accusativo | commūtātōs | commūtātās | commūtātă |
| vocativo | commūtātī | commūtātae | commūtātă |
| ablativo | commūtātīs | commūtātīs | commūtātīs |
| singolare | plurale | |
|---|---|---|
| nominativo | commūtātŭs | commūtātūs |
| genitivo | commūtātūs | commūtātŭŭm |
| dativo | commūtātŭī | commūtātĭbŭs |
| accusativo | commūtātŭm | commūtātūs |
| vocativo | commūtātŭs | commūtātūs |
| ablativo | commūtātū | commūtātĭbŭs |
commutatus m sing, quarta declinazione (genitivo: commutatus)
- mutazione, cambiamento
- in commutatum veniunt - giungono al mutamento (Lucrezio, De rerum natura, liber I, 795)
commutatus
- participio perfetto di commutō
- cŏm | mū | tā | tŭs
dal verbo commutō
- (mutazione, cambiamento) mutatio, commutatio, immutatio, permutatio
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma commutatus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)