commutaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | commutātūrus | commutātūră | commutātūrum |
| genitivo | commutātūrī | commutātūrae | commutātūrī |
| dativo | commutātūrō | commutātūrae | commutātūrō |
| accusativo | commutātūrŭm | commutātūrăm | commutātūrum |
| vocativo | commutātūrĕ | commutātūră | commutātūrum |
| ablativo | commutātūrō | commutātūrā | commutātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | commutātūrī | commutātūrae | commutātūră |
| genitivo | commutātūrōrum | commutātūrārum | commutātūrōrum |
| dativo | commutātūrīs | commutātūrīs | commutātūrīs |
| accusativo | commutātūrōs | commutātūrās | commutātūră |
| vocativo | commutātūrī | commutātūrae | commutātūră |
| ablativo | commutātūrīs | commutātūrīs | commutātūrīs |
commutaturus
- participio futuro di commutō
- (pronuncia classica) IPA: /kom.muː.taː.tuː.rus/
dal verbo commutō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma commutaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)