bipartiturus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.

Latino[modifica]

participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo bipartītūrus bipartītūră bipartītūrum
genitivo bipartītūrī bipartītūrae bipartītūrī
dativo bipartītūrō bipartītūrae bipartītūrō
accusativo bipartītūrŭm bipartītūrăm bipartītūrum
vocativo bipartītūrĕ bipartītūră bipartītūrum
ablativo bipartītūrō bipartītūrā bipartītūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo bipartītūrī bipartītūrae bipartītūră
genitivo bipartītūrōrum bipartītūrārum bipartītūrōrum
dativo bipartītūrīs bipartītūrīs bipartītūrīs
accusativo bipartītūrōs bipartītūrās bipartītūră
vocativo bipartītūrī bipartītūrae bipartītūră
ablativo bipartītūrīs bipartītūrīs bipartītūrīs

Voce verbale

bipartiturus

  1. participio futuro di bipartiō

Sillabazione[modifica]

bĭ | păr | tī | tū | rŭs

Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /bi.par.tiːˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /bi.par.tiˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo bipartiō

Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)