adproperaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | adproperātūrus | adproperātūră | adproperātūrum |
| genitivo | adproperātūrī | adproperātūrae | adproperātūrī |
| dativo | adproperātūrō | adproperātūrae | adproperātūrō |
| accusativo | adproperātūrŭm | adproperātūrăm | adproperātūrum |
| vocativo | adproperātūrĕ | adproperātūră | adproperātūrum |
| ablativo | adproperātūrō | adproperātūrā | adproperātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | adproperātūrī | adproperātūrae | adproperātūră |
| genitivo | adproperātūrōrum | adproperātūrārum | adproperātūrōrum |
| dativo | adproperātūrīs | adproperātūrīs | adproperātūrīs |
| accusativo | adproperātūrōs | adproperātūrās | adproperātūră |
| vocativo | adproperātūrī | adproperātūrae | adproperātūră |
| ablativo | adproperātūrīs | adproperātūrīs | adproperātūrīs |
adproperaturus
- participio futuro di adproperō
- ăd | prŏ | pĕ | rā | tū | rŭs
- (pronuncia classica) IPA: /ad.pro.pe.raːˈtuː.rus/
- (pronuncia ecclesiastica) IPA: /ad.pro.pe.raˈtu.rus/
dal verbo adproperō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma adproperaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)