Appendice:Coniugazioni/Latino/noto

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		notō, notās, notāvī, notātum, notāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		notāre	notārī	notāvisse	notātum esse	notātūrum esse	notātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		notāns		notātus		notātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		notandī	notandō	notandum	notandō
gerundivo		notandus
supino		notātum (ablativo: notātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	notō	notās	notat	notāmus	notātis	notant
	imperfetto	notābam	notābās	notābat	notābāmus	notābātis	notābant
	futuro semplice	notābō	notābis	notābit	notābĭmus	notābĭtis	notābunt
	perfetto	notāvī	notāvīstī	notāvit	notāvĭmus	notāvīstis	notāvērunt, notāvēre
	piuccheperfetto	notāvĕram	notāvĕrās	notāvĕrat	notāverāmus	notāverātis	notāvĕrant
	futuro anteriore	notāvĕrō	notāvĕris	notāvĕrit	notāverĭmus	notāverĭtis	notāvĕrint
passivo	presente	notor	notāris, notāre	notātur	notāmur	notāmĭnī	notantur
	imperfetto	notābar	notābāris, notābāre	notabātur	notābāmur	notābāmĭnī	notābantur
	futuro semplice	notābor	notābĕris, notābere	notābĭtur	notābĭmur	notābimĭnī	notābuntur
	perfetto	participio passato (notātus) seguito dall’indicativo presente di sum notātus sum notātus es notātus est notātī sumus notātī estis notātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (notātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum notātus eram notātus erās notātus erat notātī erāmus notātī erātis notātī erant
	futuro anteriore	participio passato (notātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum notātus erō notātus eris notātus erit notātī erimus notātī eritis notātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	notem	notēs	notet	notēmus	notētis	notent
	imperfetto	notārem	notārēs	notāret	notārēmus	notārētis	notārent
	perfetto	notāvĕrim	notāvĕris	notāvĕrit	notāverĭmus	notāverĭtis	notāvĕrint
	piuccheperfetto	notāvissem	notāvissēs	notāvisset	notāvissēmus	notāvissētis	notāvissent
passivo	presente	noter	notēris, notēre	notētur	notēmur	notēmĭnī	notentur
	imperfetto	notārer	notārēris, notārēre	notārētur	notārēmur	notārēminī	notārentur
	perfetto	participio passato (notātus) seguito dal congiuntivo presente di sum notātus sim notātus sis notātus sit notātī simus notātī sitis notātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (notātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum notātus essem notātus essēs notātus esset notātī essēmus notātī essētis notāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	notā	—	—	notāte	—
	futuro	—	notātō	notātō	—	notātōte	notantō
passivo	presente	—	notāre	—	—	notāminī	—
	futuro	—	notātor	notātor	—	notāminor	notantor