Appendice:Coniugazioni/Latino/muto

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		mūtō, mūtās, mūtāvī, mūtātum, mūtāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		mūtāre	mūtārī	mūtāvisse	mūtātum esse	mūtātūrum esse	mūtātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		mūtāns		mūtātus		mūtātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		mūtandī	mūtandō	mūtandum	mūtandō
gerundivo		mūtandus
supino		mūtātum (ablativo: mūtātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	mūtō	mūtās	mūtat	mūtāmus	mūtātis	mūtant
	imperfetto	mūtābam	mūtābās	mūtābat	mūtābāmus	mūtābātis	mūtābant
	futuro semplice	mūtābō	mūtābis	mūtābit	mūtābĭmus	mūtābĭtis	mūtābunt
	perfetto	mūtāvī	mūtāvīstī	mūtāvit	mūtāvĭmus	mūtāvīstis	mūtāvērunt, mūtāvēre
	piuccheperfetto	mūtāvĕram	mūtāvĕrās	mūtāvĕrat	mūtāverāmus	mūtāverātis	mūtāvĕrant
	futuro anteriore	mūtāvĕrō	mūtāvĕris	mūtāvĕrit	mūtāverĭmus	mūtāverĭtis	mūtāvĕrint
passivo	presente	mūtor	mūtāris, mūtāre	mūtātur	mūtāmur	mūtāmĭnī	mūtantur
	imperfetto	mūtābar	mūtābāris, mūtābāre	mūtabātur	mūtābāmur	mūtābāmĭnī	mūtābantur
	futuro semplice	mūtābor	mūtābĕris, mūtābere	mūtābĭtur	mūtābĭmur	mūtābimĭnī	mūtābuntur
	perfetto	participio passato (mūtātus) seguito dall’indicativo presente di sum mūtātus sum mūtātus es mūtātus est mūtātī sumus mūtātī estis mūtātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (mūtātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum mūtātus eram mūtātus erās mūtātus erat mūtātī erāmus mūtātī erātis mūtātī erant
	futuro anteriore	participio passato (mūtātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum mūtātus erō mūtātus eris mūtātus erit mūtātī erimus mūtātī eritis mūtātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	mūtem	mūtēs	mūtet	mūtēmus	mūtētis	mūtent
	imperfetto	mūtārem	mūtārēs	mūtāret	mūtārēmus	mūtārētis	mūtārent
	perfetto	mūtāvĕrim	mūtāvĕris	mūtāvĕrit	mūtāverĭmus	mūtāverĭtis	mūtāvĕrint
	piuccheperfetto	mūtāvissem	mūtāvissēs	mūtāvisset	mūtāvissēmus	mūtāvissētis	mūtāvissent
passivo	presente	mūter	mūtēris, mūtēre	mūtētur	mūtēmur	mūtēmĭnī	mūtentur
	imperfetto	mūtārer	mūtārēris, mūtārēre	mūtārētur	mūtārēmur	mūtārēminī	mūtārentur
	perfetto	participio passato (mūtātus) seguito dal congiuntivo presente di sum mūtātus sim mūtātus sis mūtātus sit mūtātī simus mūtātī sitis mūtātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (mūtātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum mūtātus essem mūtātus essēs mūtātus esset mūtātī essēmus mūtātī essētis mūtāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	mūtā	—	—	mūtāte	—
	futuro	—	mūtātō	mūtātō	—	mūtātōte	mūtantō
passivo	presente	—	mūtāre	—	—	mūtāminī	—
	futuro	—	mūtātor	mūtātor	—	mūtāminor	mūtantor