Appendice:Coniugazioni/Latino/muto

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		mūtō, mūtās, mūtāvī, mūtātum, mūtāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		mūtāre	mūtari	mūtāvisse	mūtātum esse	mūtāturum esse	mūtātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		mūtans		mūtātus		mūtāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		mūtandi	mūtando	mūtandum	mūtando
gerundivo		mūtandus
supino		mūtātum (ablativo: mūtātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	mūtō	mūtās	mūtat	mūtāmus	mūtātis	mūtānt
	imperfetto	mūtābam	mūtābas	mūtābat	mūtabāmus	mūtabātis	mūtābant
	futuro semplice	mūtābo	mūtābis	mūtābit	mūtabĭmus	mūtabĭtis	mūtābunt
	perfetto	mūtāvī	mūtāvīsti	mūtāvit	mūtāvĭmus	mūtāvīstis	mūtāvērunt, mūtāvēre
	piuccheperfetto	mūtāvĕram	mūtāvĕras	mūtāvĕrat	mūtāverāmus	mūtāverātis	mūtāvĕrant
	futuro anteriore	mūtāvĕro	mūtāvĕris	mūtāvĕrit	mūtāverĭmus	mūtāverĭtis	mūtāvĕrint
passivo	presente	mūtor	mūtāris, mūtāre	mūtātur	mūtāmur	mūtāmĭni	mūtāntur
	imperfetto	mūtābar	mūtabāris, mūtābāre	mūtabātur	mūtabāmur	mūtabāmĭni	mūtabāntur
	futuro semplice	mūtābor	mūtabĕris, mūtābere	mūtābĭtur	mūtābĭmur	mūtabimĭni	mūtabūntur
	perfetto	participio passato (mūtātus) seguito dall’indicativo presente di sum mūtātus sum mūtātus es mūtātus est mūtāti sumus mūtāti estis mūtāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (mūtātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum mūtātus eram mūtātus eras mūtātus erat mūtāti eramus mūtāti eratis mūtāti erant
	futuro anteriore	participio passato (mūtātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum mūtātus ero mūtātus eris mūtātus erit mūtāti erimus mūtāti eritis mūtāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	mūtem	mūtes	mūtet	mūtēmus	mūtētis	mūtent
	imperfetto	mūtārem	mūtāres	mūtāret	mūtarēmus	mūtarētis	mūtārent
	perfetto	mūtāvĕrim	mūtāvĕris	mūtāvĕrit	mūtāverĭmus	mūtāverĭtis	mūtāvĕrint
	piuccheperfetto	mūtāvissem	mūtāvisses	mūtāvisset	mūtāvissēmus	mūtāvissētis	mūtāvissent
passivo	presente	mūter	mūtēris, mūtēre	mūtētur	mūtēmur	mūtemĭni	mūtēntur
	imperfetto	mūtarer	mūtareris, mūtārēre	mūtaretur	mūtaremur	mūtaremini	mūtarentur
	perfetto	participio passato (mūtātus) seguito dal congiuntivo presente di sum mūtātus sim mūtātus sis mūtātus sit mūtāti simus mūtāti sitis mūtāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (mūtātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum mūtātus essem mūtātus esses mūtātus esset mūtāti essemus mūtāti essetis mūtāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	mūtā	—	—	mūtāte	—
	futuro	—	mūtāto	mūtāto	—	mūtatōte	mūtānto
passivo	presente	—	mūtare	—	—	mūtamini	—
	futuro	—	mūtātor	mūtātor	—	mūtaminor	mūtantor