Appendice:Coniugazioni/Latino/enato

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione, privo della forma passiva
paradigma
		ēnatō, ēnatās, ēnatāvī, ēnatātum, ēnatāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		ēnatāre		ēnatāvisse		ēnatātūrum esse
participio		presente		perfetto		futuro
		ēnatāns		n.e.		ēnatātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ēnatandī	ēnatandō	ēnatandum	ēnatandō
gerundivo		n.e.
supino		ēnatātum (ablativo: ēnatātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		ēnatō	ēnatās	ēnatat	ēnatāmus	ēnatātis	ēnatant
imperfetto		ēnatābam	ēnatābās	ēnatābat	ēnatābāmus	ēnatābātis	ēnatābant
futuro semplice		ēnatābō	ēnatābis	ēnatābit	ēnatābĭmus	ēnatābĭtis	ēnatābunt
perfetto		ēnatāvī	ēnatāvīstī	ēnatāvit	ēnatāvĭmus	ēnatāvīstis	ēnatāvērunt, ēnatāvēre
piuccheperfetto		ēnatāvĕram	ēnatāvĕrās	ēnatāvĕrat	ēnatāverāmus	ēnatāverātis	ēnatāvĕrant
futuro anteriore		ēnatāvĕrō	ēnatāvĕris	ēnatāvĕrit	ēnatāverĭmus	ēnatāverĭtis	ēnatāvĕrint
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		ēnatem	ēnatēs	ēnatet	ēnatēmus	ēnatētis	ēnatent
imperfetto		ēnatārem	ēnatārēs	ēnatāret	ēnatārēmus	ēnatārētis	ēnatārent
perfetto		ēnatāvĕrim	ēnatāvĕris	ēnatāvĕrit	ēnatāverĭmus	ēnatāverĭtis	ēnatāvĕrint
piuccheperfetto		ēnatāvissem	ēnatāvissēs	ēnatāvisset	ēnatāvissēmus	ēnatāvissētis	ēnatāvissent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		—	ēnatā	—	—	ēnatāte	—
futuro		—	ēnatātō	ēnatātō	—	ēnatātōte	ēnatantō