Appendice:Coniugazioni/Latino/designo

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		dēsignō, dēsignās, dēsignāvī, dēsignātum, dēsignāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dēsignāre	dēsignari	dēsignāvisse	dēsignātum esse	dēsignāturum esse	dēsignātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		dēsignans		dēsignātus		dēsignāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dēsignandi	dēsignando	dēsignandum	dēsignando
gerundivo		dēsignandus
supino		dēsignātum (ablativo: dēsignātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēsignō	dēsignās	dēsignat	dēsignāmus	dēsignātis	dēsignānt
	imperfetto	dēsignābam	dēsignābas	dēsignābat	dēsignabāmus	dēsignabātis	dēsignābant
	futuro semplice	dēsignābo	dēsignābis	dēsignābit	dēsignabĭmus	dēsignabĭtis	dēsignābunt
	perfetto	dēsignāvī	dēsignāvīsti	dēsignāvit	dēsignāvĭmus	dēsignāvīstis	dēsignāvērunt, dēsignāvēre
	piuccheperfetto	dēsignāvĕram	dēsignāvĕras	dēsignāvĕrat	dēsignāverāmus	dēsignāverātis	dēsignāvĕrant
	futuro anteriore	dēsignāvĕro	dēsignāvĕris	dēsignāvĕrit	dēsignāverĭmus	dēsignāverĭtis	dēsignāvĕrint
passivo	presente	dēsignor	dēsignāris, dēsignāre	dēsignātur	dēsignāmur	dēsignāmĭni	dēsignāntur
	imperfetto	dēsignābar	dēsignabāris, dēsignābāre	dēsignabātur	dēsignabāmur	dēsignabāmĭni	dēsignabāntur
	futuro semplice	dēsignābor	dēsignabĕris, dēsignābere	dēsignābĭtur	dēsignābĭmur	dēsignabimĭni	dēsignabūntur
	perfetto	participio passato (dēsignātus) seguito dall’indicativo presente di sum dēsignātus sum dēsignātus es dēsignātus est dēsignāti sumus dēsignāti estis dēsignāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dēsignātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dēsignātus eram dēsignātus eras dēsignātus erat dēsignāti eramus dēsignāti eratis dēsignāti erant
	futuro anteriore	participio passato (dēsignātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dēsignātus ero dēsignātus eris dēsignātus erit dēsignāti erimus dēsignāti eritis dēsignāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēsignem	dēsignes	dēsignet	dēsignēmus	dēsignētis	dēsignent
	imperfetto	dēsignārem	dēsignāres	dēsignāret	dēsignarēmus	dēsignarētis	dēsignārent
	perfetto	dēsignāvĕrim	dēsignāvĕris	dēsignāvĕrit	dēsignāverĭmus	dēsignāverĭtis	dēsignāvĕrint
	piuccheperfetto	dēsignāvissem	dēsignāvisses	dēsignāvisset	dēsignāvissēmus	dēsignāvissētis	dēsignāvissent
passivo	presente	dēsigner	dēsignēris, dēsignēre	dēsignētur	dēsignēmur	dēsignemĭni	dēsignēntur
	imperfetto	dēsignarer	dēsignareris, dēsignārēre	dēsignaretur	dēsignaremur	dēsignaremini	dēsignarentur
	perfetto	participio passato (dēsignātus) seguito dal congiuntivo presente di sum dēsignātus sim dēsignātus sis dēsignātus sit dēsignāti simus dēsignāti sitis dēsignāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (dēsignātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dēsignātus essem dēsignātus esses dēsignātus esset dēsignāti essemus dēsignāti essetis dēsignāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dēsignā	—	—	dēsignāte	—
	futuro	—	dēsignāto	dēsignāto	—	dēsignatōte	dēsignānto
passivo	presente	—	dēsignare	—	—	dēsignamini	—
	futuro	—	dēsignātor	dēsignātor	—	dēsignaminor	dēsignantor