Appendice:Coniugazioni/Latino/consepio

Coniugazione

Verbo di quarta coniugazione
paradigma
		consēpiō, consēpis, consēpsī, consēptum, consēpīre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		consēpīre	consēpīrī	consēpsisse	consēptum esse	consēptūrum esse	consēptum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		consēpiēns		consēptus		consēptūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		consēpiendī	consēpiendō	consēpiendum	consēpiendō
gerundivo		consēpiendus
supino		consēptum (ablativo: consēptū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	consēpiō	consēpis	consēpit	consēpīmus	consēpītis	consēpiunt
	imperfetto	consēpiēbam	consēpiēbās	consēpiēbat	consēpiēbāmus	consēpiēbātis	consēpiēbant
	futuro semplice	consēpiam	consēpiēs	consēpiet	consēpiēmus	consēpiētis	consēpient
	perfetto	consēpsī	consēpsistī	consēpsit	consēpsĭmus	consēpsistis	consēpsērunt, consēpsēre
	piuccheperfetto	consēpsĕram	consēpsĕrās	consēpsĕrat	consēpserāmus	consēpserātis	consēpsĕrant
	futuro anteriore	consēpsĕrō	consēpsĕris	consēpsĕrit	consēpserĭmus	consēpserĭtis	consēpsĕrint
passivo	presente	consēpior	consēpīris, consēpīre	consēpītur	consēpīmur	consēpīmĭnī	consēpiuntur
	imperfetto	consēpiēbar	consēpiēbāris, consēpiēbāre	consēpiēbātur	consēpiēbāmur	consēpiēbāmĭnī	consēpiēbantur
	futuro semplice	consēpiar	consēpiēris, consēpiēre	consēpiētur	consēpiēmur	consēpiēmĭnī	consēpientur
	perfetto	participio passato (consēptus) seguito dall’indicativo presente di sum consēptus sum consēptus es consēptus est consēptī sumus consēptī estis consēptī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (consēptus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum consēptus eram consēptus erās consēptus erat consēptī erāmus consēptī erātis consēptī erant
	futuro anteriore	participio passato (consēptus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum consēptus erō consēptus eris consēptus erit consēptī erimus consēptī eritis consēptī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	consēpiam	consēpiās	consēpiat	consēpiāmus	consēpiātis	consēpiant
	imperfetto	consēpīrem	consēpīrēs	consēpīret	consēpīrēmus	consēpīrētis	consēpīrent
	perfetto	consēpsĕrim	consēpsĕris	consēpsĕrit	consēpserĭmus	consēpserĭtis	consēpsĕrint
	piuccheperfetto	consēpsissem	consēpsissēs	consēpsisset	consēpsissēmus	consēpsissētis	consēpsissent
passivo	presente	consēpiar	consēpiāris, consēpiāre	consēpiātur	consēpiāmur	consēpiāmĭnī	consēpiantur
	imperfetto	consēpīrer	consēpīrēris, consēpīrēre	consēpīrētur	consēpīrēmur	consēpīrēmĭnī	consēpīrentur
	perfetto	participio passato (consēptus) seguito dal congiuntivo presente di sum consēptus sim consēptus sis consēptus sit consēptī simus consēptī sitis consēptī sint
	piuccheperfetto	participio passato (consēptus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum consēptus essem consēptus essēs consēptus esset consēptī essēmus consēptī essētis consēptī essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	consēpī	—	—	consēpīte	—
	futuro	—	consēpītō	consēpītō	—	consēpītōte	consēpiuntō
passivo	presente	—	consēpīre	—	—	consēpīminī	—
	futuro	—	consēpītor	consēpītor	—	n.e.	consēpiuntor