Appendice:Coniugazioni/Latino/conlido

Verbo di terza coniugazione
paradigma		conlīdō, conlīdis, conlīsī, conlīsum, conlīdĕre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		conlīdĕre	conlīdī	conlīsisse	conlīsum esse	conlīsūrum esse	conlīsum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		conlīdēns		conlīsus		conlīsūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		conlīdendī	conlīdendō	conlīdendum	conlīdendō
gerundivo		conlīdendus
supino		conlīsum (ablativo: conlīsū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	conlīdō	conlīdis	conlīdit	conlīdĭmus	conlīdĭtis	conlīdunt
	imperfetto	conlīdēbam	conlīdēbās	conlīdēbat	conlīdēbāmus	conlīdēbātis	conlīdēbant
	futuro semplice	conlīdam	conlīdēs	conlīdet	conlīdēmus	conlīdētis	conlīdent
	perfetto	conlīsī	conlīsistī	conlīsit	conlīsĭmus	conlīsistis	conlīsērunt, conlīsēre
	piuccheperfetto	conlīsĕram	conlīsĕrās	conlīsĕrat	conlīserāmus	conlīserātis	conlīsĕrant
	futuro anteriore	conlīsĕrō	conlīsĕris	conlīsĕrit	conlīserĭmus	conlīserĭtis	conlīsĕrint
passivo	presente	conlīdor	conlīdĕris, conlīdĕre	conlīdĭtur	conlīdĭmur	conlīdimĭnī	conlīduntur
	imperfetto	conlīdēbar	conlīdēbāris, conlīdēbāre	conlīdēbātur	conlīdēbāmur	conlīdebāmĭnī	conlīdēbantur
	futuro semplice	conlīdar	conlīdēris, conlīdēre	conlīdētur	conlīdēmur	conlīdēmĭnī	conlīdentur
	perfetto	participio passato (conlīsus) seguito dall’indicativo presente di sum conlīsus sum conlīsus es conlīsus est conlīsī sumus conlīsī estis conlīsī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (conlīsus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum conlīsus eram conlīsus erās conlīsus erat conlīsī erāmus conlīsī erātis conlīsī erant
	futuro anteriore	participio passato (conlīsus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum conlīsus erō conlīsus eris conlīsus erit conlīsī erimus conlīsī eritis conlīsī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	conlīdam	conlīdās	conlīdat	conlīdāmus	conlīdātis	conlīdant
	imperfetto	conlīdĕrem	conlīdĕrēs	conlīdĕret	conlīderēmus	conlīderētis	conlīdĕrent
	perfetto	conlīsĕrim	conlīsĕris	conlīsĕrit	conlīserĭmus	conlīserĭtis	conlīsĕrint
	piuccheperfetto	conlīsissem	conlīsissēs	conlīsisset	conlīsissēmus	conlīsissētis	conlīsissent
passivo	presente	conlīdar	conlīdāris, conlīdāre	conlīdātur	conlīdāmur	conlīdāmĭnī	conlīdantur
	imperfetto	conlīdĕrer	conlīderēris, conlīderēre	conlīderētur	conlīderēmur	conlīderēmĭnī	conlīderentur
	perfetto	participio passato (conlīsus) seguito dal congiuntivo presente di sum conlīsus sim conlīsus sis conlīsus sit conlīsī simus conlīsī sitis conlīsī sint
	piuccheperfetto	participio passato (conlīsus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum conlīsus essem conlīsus essēs conlīsus esset conlīsī essēmus conlīsī essētis conlīsī essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	conlīdĕ	—	—	conlīdĭte	—
	futuro	—	conlīdĭtō	conlīdĭtō	—	conlīditōte	conlīduntō
passivo	presente	—	conlīdere	—	—	conlīdiminī	—
	futuro	—	conlīditor	conlīditor	—	n.e.	conlīduntor