Appendice:Coniugazioni/Latino/ceno

Verbo di prima coniugazione
paradigma		cēnō, cēnās, cēnavī, cēnatum, cēnāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		cēnāre	cēnārī	cēnavisse	cēnatum esse	cēnatūrum esse	cēnatum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		cēnāns		cēnatus		cēnatūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		cēnandī	cēnandō	cēnandum	cēnandō
gerundivo		cēnandus
supino		cēnatum (ablativo: cēnatū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	cēnō	cēnās	cēnat	cēnāmus	cēnātis	cēnant
	imperfetto	cēnābam	cēnābās	cēnābat	cēnābāmus	cēnābātis	cēnābant
	futuro semplice	cēnābō	cēnābis	cēnābit	cēnābĭmus	cēnābĭtis	cēnābunt
	perfetto	cēnavī	cēnavīstī	cēnavit	cēnavĭmus	cēnavīstis	cēnavērunt, cēnavēre
	piuccheperfetto	cēnavĕram	cēnavĕrās	cēnavĕrat	cēnaverāmus	cēnaverātis	cēnavĕrant
	futuro anteriore	cēnavĕrō	cēnavĕris	cēnavĕrit	cēnaverĭmus	cēnaverĭtis	cēnavĕrint
passivo	presente	cēnor	cēnāris, cēnāre	cēnātur	cēnāmur	cēnāmĭnī	cēnantur
	imperfetto	cēnābar	cēnābāris, cēnābāre	cēnabātur	cēnābāmur	cēnābāmĭnī	cēnābantur
	futuro semplice	cēnābor	cēnābĕris, cēnābere	cēnābĭtur	cēnābĭmur	cēnābimĭnī	cēnābuntur
	perfetto	participio passato (cēnatus) seguito dall’indicativo presente di sum cēnatus sum cēnatus es cēnatus est cēnatī sumus cēnatī estis cēnatī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (cēnatus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum cēnatus eram cēnatus erās cēnatus erat cēnatī erāmus cēnatī erātis cēnatī erant
	futuro anteriore	participio passato (cēnatus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum cēnatus erō cēnatus eris cēnatus erit cēnatī erimus cēnatī eritis cēnatī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	cēnem	cēnēs	cēnet	cēnēmus	cēnētis	cēnent
	imperfetto	cēnārem	cēnārēs	cēnāret	cēnārēmus	cēnārētis	cēnārent
	perfetto	cēnavĕrim	cēnavĕris	cēnavĕrit	cēnaverĭmus	cēnaverĭtis	cēnavĕrint
	piuccheperfetto	cēnavissem	cēnavissēs	cēnavisset	cēnavissēmus	cēnavissētis	cēnavissent
passivo	presente	cēner	cēnēris, cēnēre	cēnētur	cēnēmur	cēnēmĭnī	cēnentur
	imperfetto	cēnārer	cēnārēris, cēnārēre	cēnārētur	cēnārēmur	cēnārēminī	cēnārentur
	perfetto	participio passato (cēnatus) seguito dal congiuntivo presente di sum cēnatus sim cēnatus sis cēnatus sit cēnatī simus cēnatī sitis cēnatī sint
	piuccheperfetto	participio passato (cēnatus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum cēnatus essem cēnatus essēs cēnatus esset cēnatī essēmus cēnatī essētis cēnati essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	cēnā	—	—	cēnāte	—
	futuro	—	cēnātō	cēnātō	—	cēnātōte	cēnantō
passivo	presente	—	cēnāre	—	—	cēnāminī	—
	futuro	—	cēnātor	cēnātor	—	cēnāminor	cēnantor