Appendice:Coniugazioni/Latino/adnullo

Verbo di prima coniugazione
paradigma		adnūllō, adnūllās, adnūllāvī, adnūllātum, adnūllāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		adnūllāre	adnūllārī	adnūllāvisse	adnūllātum esse	adnūllātūrum esse	adnūllātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		adnūllāns		adnūllātus		adnūllātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		adnūllandī	adnūllandō	adnūllandum	adnūllandō
gerundivo		adnūllandus
supino		adnūllātum (ablativo: adnūllātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	adnūllō	adnūllās	adnūllat	adnūllāmus	adnūllātis	adnūllant
	imperfetto	adnūllābam	adnūllābās	adnūllābat	adnūllābāmus	adnūllābātis	adnūllābant
	futuro semplice	adnūllābō	adnūllābis	adnūllābit	adnūllābĭmus	adnūllābĭtis	adnūllābunt
	perfetto	adnūllāvī	adnūllāvīstī	adnūllāvit	adnūllāvĭmus	adnūllāvīstis	adnūllāvērunt, adnūllāvēre
	piuccheperfetto	adnūllāvĕram	adnūllāvĕrās	adnūllāvĕrat	adnūllāverāmus	adnūllāverātis	adnūllāvĕrant
	futuro anteriore	adnūllāvĕrō	adnūllāvĕris	adnūllāvĕrit	adnūllāverĭmus	adnūllāverĭtis	adnūllāvĕrint
passivo	presente	adnūllor	adnūllāris, adnūllāre	adnūllātur	adnūllāmur	adnūllāmĭnī	adnūllantur
	imperfetto	adnūllābar	adnūllābāris, adnūllābāre	adnūllabātur	adnūllābāmur	adnūllābāmĭnī	adnūllābantur
	futuro semplice	adnūllābor	adnūllābĕris, adnūllābere	adnūllābĭtur	adnūllābĭmur	adnūllābimĭnī	adnūllābuntur
	perfetto	participio passato (adnūllātus) seguito dall’indicativo presente di sum adnūllātus sum adnūllātus es adnūllātus est adnūllātī sumus adnūllātī estis adnūllātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (adnūllātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum adnūllātus eram adnūllātus erās adnūllātus erat adnūllātī erāmus adnūllātī erātis adnūllātī erant
	futuro anteriore	participio passato (adnūllātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum adnūllātus erō adnūllātus eris adnūllātus erit adnūllātī erimus adnūllātī eritis adnūllātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	adnūllem	adnūllēs	adnūllet	adnūllēmus	adnūllētis	adnūllent
	imperfetto	adnūllārem	adnūllārēs	adnūllāret	adnūllārēmus	adnūllārētis	adnūllārent
	perfetto	adnūllāvĕrim	adnūllāvĕris	adnūllāvĕrit	adnūllāverĭmus	adnūllāverĭtis	adnūllāvĕrint
	piuccheperfetto	adnūllāvissem	adnūllāvissēs	adnūllāvisset	adnūllāvissēmus	adnūllāvissētis	adnūllāvissent
passivo	presente	adnūller	adnūllēris, adnūllēre	adnūllētur	adnūllēmur	adnūllēmĭnī	adnūllentur
	imperfetto	adnūllārer	adnūllārēris, adnūllārēre	adnūllārētur	adnūllārēmur	adnūllārēminī	adnūllārentur
	perfetto	participio passato (adnūllātus) seguito dal congiuntivo presente di sum adnūllātus sim adnūllātus sis adnūllātus sit adnūllātī simus adnūllātī sitis adnūllātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (adnūllātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum adnūllātus essem adnūllātus essēs adnūllātus esset adnūllātī essēmus adnūllātī essētis adnūllāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	adnūllā	—	—	adnūllāte	—
	futuro	—	adnūllātō	adnūllātō	—	adnūllātōte	adnūllantō
passivo	presente	—	adnūllāre	—	—	adnūllāminī	—
	futuro	—	adnūllātor	adnūllātor	—	adnūllāminor	adnūllantor