Appendice:Coniugazioni/Latino/adfirmo

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		adfirmō, adfirmās, adfirmāvī, adfirmātum, adfirmāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		adfirmāre	adfirmārī	adfirmāvisse	adfirmātum esse	adfirmātūrum esse	adfirmātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		adfirmāns		adfirmātus		adfirmātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		adfirmandī	adfirmandō	adfirmandum	adfirmandō
gerundivo		adfirmandus
supino		adfirmātum (ablativo: adfirmātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	adfirmō	adfirmās	adfirmat	adfirmāmus	adfirmātis	adfirmant
	imperfetto	adfirmābam	adfirmābās	adfirmābat	adfirmābāmus	adfirmābātis	adfirmābant
	futuro semplice	adfirmābō	adfirmābis	adfirmābit	adfirmābĭmus	adfirmābĭtis	adfirmābunt
	perfetto	adfirmāvī	adfirmāvīstī	adfirmāvit	adfirmāvĭmus	adfirmāvīstis	adfirmāvērunt, adfirmāvēre
	piuccheperfetto	adfirmāvĕram	adfirmāvĕrās	adfirmāvĕrat	adfirmāverāmus	adfirmāverātis	adfirmāvĕrant
	futuro anteriore	adfirmāvĕrō	adfirmāvĕris	adfirmāvĕrit	adfirmāverĭmus	adfirmāverĭtis	adfirmāvĕrint
passivo	presente	adfirmor	adfirmāris, adfirmāre	adfirmātur	adfirmāmur	adfirmāmĭnī	adfirmantur
	imperfetto	adfirmābar	adfirmābāris, adfirmābāre	adfirmabātur	adfirmābāmur	adfirmābāmĭnī	adfirmābantur
	futuro semplice	adfirmābor	adfirmābĕris, adfirmābere	adfirmābĭtur	adfirmābĭmur	adfirmābimĭnī	adfirmābuntur
	perfetto	participio passato (adfirmātus) seguito dall’indicativo presente di sum adfirmātus sum adfirmātus es adfirmātus est adfirmātī sumus adfirmātī estis adfirmātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (adfirmātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum adfirmātus eram adfirmātus erās adfirmātus erat adfirmātī erāmus adfirmātī erātis adfirmātī erant
	futuro anteriore	participio passato (adfirmātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum adfirmātus erō adfirmātus eris adfirmātus erit adfirmātī erimus adfirmātī eritis adfirmātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	adfirmem	adfirmēs	adfirmet	adfirmēmus	adfirmētis	adfirment
	imperfetto	adfirmārem	adfirmārēs	adfirmāret	adfirmārēmus	adfirmārētis	adfirmārent
	perfetto	adfirmāvĕrim	adfirmāvĕris	adfirmāvĕrit	adfirmāverĭmus	adfirmāverĭtis	adfirmāvĕrint
	piuccheperfetto	adfirmāvissem	adfirmāvissēs	adfirmāvisset	adfirmāvissēmus	adfirmāvissētis	adfirmāvissent
passivo	presente	adfirmer	adfirmēris, adfirmēre	adfirmētur	adfirmēmur	adfirmēmĭnī	adfirmentur
	imperfetto	adfirmārer	adfirmārēris, adfirmārēre	adfirmārētur	adfirmārēmur	adfirmārēminī	adfirmārentur
	perfetto	participio passato (adfirmātus) seguito dal congiuntivo presente di sum adfirmātus sim adfirmātus sis adfirmātus sit adfirmātī simus adfirmātī sitis adfirmātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (adfirmātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum adfirmātus essem adfirmātus essēs adfirmātus esset adfirmātī essēmus adfirmātī essētis adfirmāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	adfirmā	—	—	adfirmāte	—
	futuro	—	adfirmātō	adfirmātō	—	adfirmātōte	adfirmantō
passivo	presente	—	adfirmāre	—	—	adfirmāminī	—
	futuro	—	adfirmātor	adfirmātor	—	adfirmāminor	adfirmantor