Appendice:Coniugazioni/Latino/acumino

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		acūminō, acūminās, acūmināvī, acūminātum, acūmināre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		acūmināre	acūminari	acūmināvisse	acūminātum esse	acūmināturum esse	acūminātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		acūminans		acūminātus		acūmināturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		acūminandi	acūminando	acūminandum	acūminando
gerundivo		acūminandus
supino		acūminātum (ablativo: acūminātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	acūminō	acūminās	acūminat	acūmināmus	acūminātis	acūminānt
	imperfetto	acūminābam	acūminābas	acūminābat	acūminabāmus	acūminabātis	acūminābant
	futuro semplice	acūminābo	acūminābis	acūminābit	acūminabĭmus	acūminabĭtis	acūminābunt
	perfetto	acūmināvī	acūmināvīsti	acūmināvit	acūmināvĭmus	acūmināvīstis	acūmināvērunt, acūmināvēre
	piuccheperfetto	acūmināvĕram	acūmināvĕras	acūmināvĕrat	acūmināverāmus	acūmināverātis	acūmināvĕrant
	futuro anteriore	acūmināvĕro	acūmināvĕris	acūmināvĕrit	acūmināverĭmus	acūmināverĭtis	acūmināvĕrint
passivo	presente	acūminor	acūmināris, acūmināre	acūminātur	acūmināmur	acūmināmĭni	acūmināntur
	imperfetto	acūminābar	acūminabāris, acūminābāre	acūminabātur	acūminabāmur	acūminabāmĭni	acūminabāntur
	futuro semplice	acūminābor	acūminabĕris, acūminābere	acūminābĭtur	acūminābĭmur	acūminabimĭni	acūminabūntur
	perfetto	participio passato (acūminātus) seguito dall’indicativo presente di sum acūminātus sum acūminātus es acūminātus est acūmināti sumus acūmināti estis acūmināti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (acūminātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum acūminātus eram acūminātus eras acūminātus erat acūmināti eramus acūmināti eratis acūmināti erant
	futuro anteriore	participio passato (acūminātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum acūminātus ero acūminātus eris acūminātus erit acūmināti erimus acūmināti eritis acūmināti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	acūminem	acūmines	acūminet	acūminēmus	acūminētis	acūminent
	imperfetto	acūminārem	acūmināres	acūmināret	acūminarēmus	acūminarētis	acūminārent
	perfetto	acūmināvĕrim	acūmināvĕris	acūmināvĕrit	acūmināverĭmus	acūmināverĭtis	acūmināvĕrint
	piuccheperfetto	acūmināvissem	acūmināvisses	acūmināvisset	acūmināvissēmus	acūmināvissētis	acūmināvissent
passivo	presente	acūminer	acūminēris, acūminēre	acūminētur	acūminēmur	acūminemĭni	acūminēntur
	imperfetto	acūminarer	acūminareris, acūminārēre	acūminaretur	acūminaremur	acūminaremini	acūminarentur
	perfetto	participio passato (acūminātus) seguito dal congiuntivo presente di sum acūminātus sim acūminātus sis acūminātus sit acūmināti simus acūmināti sitis acūmināti sint
	piuccheperfetto	participio passato (acūminātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum acūminātus essem acūminātus esses acūminātus esset acūmināti essemus acūmināti essetis acūmināti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	acūminā	—	—	acūmināte	—
	futuro	—	acūmināto	acūmināto	—	acūminatōte	acūminānto
passivo	presente	—	acūminare	—	—	acūminamini	—
	futuro	—	acūminātor	acūminātor	—	acūminaminor	acūminantor