Appendice:Coniugazioni/Latino/abnuto

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione, privo della forma passiva
paradigma
		abnūtō, abnūtās, abnūtāvī, n.e., abnūtāre; difettivo, manca del tema del supino
infinito		presente		perfetto		futuro
		abnūtāre		abnūtāvisse		n.e.
participio		presente		perfetto		futuro
		abnūtāns		n.e.		n.e.
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		abnūtandī	abnūtandō	abnūtandum	abnūtandō
gerundivo		n.e.
supino		n.e. (ablativo: n.e.)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		abnūtō	abnūtās	abnūtat	abnūtāmus	abnūtātis	abnūtant
imperfetto		abnūtābam	abnūtābās	abnūtābat	abnūtābāmus	abnūtābātis	abnūtābant
futuro semplice		abnūtābō	abnūtābis	abnūtābit	abnūtābĭmus	abnūtābĭtis	abnūtābunt
perfetto		abnūtāvī	abnūtāvīstī	abnūtāvit	abnūtāvĭmus	abnūtāvīstis	abnūtāvērunt, abnūtāvēre
piuccheperfetto		abnūtāvĕram	abnūtāvĕrās	abnūtāvĕrat	abnūtāverāmus	abnūtāverātis	abnūtāvĕrant
futuro anteriore		abnūtāvĕrō	abnūtāvĕris	abnūtāvĕrit	abnūtāverĭmus	abnūtāverĭtis	abnūtāvĕrint
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		abnūtem	abnūtēs	abnūtet	abnūtēmus	abnūtētis	abnūtent
imperfetto		abnūtārem	abnūtārēs	abnūtāret	abnūtārēmus	abnūtārētis	abnūtārent
perfetto		abnūtāvĕrim	abnūtāvĕris	abnūtāvĕrit	abnūtāverĭmus	abnūtāverĭtis	abnūtāvĕrint
piuccheperfetto		abnūtāvissem	abnūtāvissēs	abnūtāvisset	abnūtāvissēmus	abnūtāvissētis	abnūtāvissent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		—	abnūtā	—	—	abnūtāte	—
futuro		—	abnūtātō	abnūtātō	—	abnūtātōte	abnūtantō