Appendice:Coniugazioni/Latino/abligurio

Coniugazione

Verbo di quarta coniugazione
paradigma
		abligūrio, abligūris, abligūrīvi/abligūriī, abligūrītum, abligūrire
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		abligūrire	abligūriri	abligūrīvisse, abligūriisse	abligūrītum esse	abligūrītūrum esse	abligūrītum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		abligūriens		abligūrītus		abligūrītūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		abligūriendi	abligūriendo	abligūriendum	abligūriendo
gerundivo		abligūriendus
supino		abligūrītum (ablativo: abligūrītu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	abligūrio	abligūris	abligūrit	abligūrīmus	abligūrītis	abligūriunt
	imperfetto	abligūriēbam	abligūriēbas	abligūriēbat	abligūriēbāmus	abligūriēbātis	abligūriēbant
	futuro semplice	abligūriam	abligūries	abligūriet	abligūriēmus	abligūriētis	abligūrient
	perfetto	abligūrīvi/abligūriī	abligūrīvīsti, abligūriīsti	abligūrīvit, abligūriit	abligūrīvĭmus, abligūriimus	abligūrīvīstis, abligūriīstis	abligūrīvērunt, abligūrīvēre, abligūriērunt, abligūriēre
	piuccheperfetto	abligūrīvĕram, abligūrieram	abligūrīvĕras, abligūrierās	abligūrīvĕrat, abligūrierat	abligūrīverāmus, abligūrierāmus	abligūrīverātis, abligūrierātis	abligūrīvĕrant, abligūrierant
	futuro anteriore	abligūrīvĕro, abligūrierō	abligūrīvĕris, abligūrieris	abligūrīvĕrit, abligūrierit	abligūrīverĭmus, abligūrierimus	abligūrīverĭtis, abligūrieritis	abligūrīvĕrint, abligūrierint
passivo	presente	abligūrior	abligūrīris, abligūrīre	abligūrītur	abligūrīmur	abligūrīmĭni	abligūrīuntur
	imperfetto	abligūriēbar	abligūriēbāris, abligūriēbāre	abligūriēbātur	abligūriēbāmur	abligūriēbāmĭni	abligūriēbāntur
	futuro semplice	abligūriar	abligūriēris, abligūriēre	abligūriētur	abligūriēmur	abligūriēmĭni	abligūriēntur
	perfetto	participio passato (abligūrītus) seguito dall’indicativo presente di sum abligūrītus sum abligūrītus es abligūrītus est abligūrīti sumus abligūrīti estis abligūrīti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (abligūrītus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum abligūrītus eram abligūrītus eras abligūrītus erat abligūrīti eramus abligūrīti eratis abligūrīti erant
	futuro anteriore	participio passato (abligūrītus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum abligūrītus ero abligūrītus eris abligūrītus erit abligūrīti erimus abligūrīti eritis abligūrīti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	abligūriam	abligūrias	abligūriat	abligūriāmus	abligūriātis	abligūriant
	imperfetto	abligūrīrem	abligūrīres	abligūrīret	abligūrirēmus	abligūrirētis	abligūrīrent
	perfetto	abligūrīvĕrim, abligūrierim	abligūrīvĕris, abligūrierīs	abligūrīvĕrit, abligūrierit	abligūrīverĭmus, abligūrierīmus	abligūrīverĭtis, abligūrierītis	abligūrīvĕrint, abligūrierint
	piuccheperfetto	abligūrīvissem, abligūriissem	abligūrīvisses, abligūriissēs	abligūrīvisset, abligūriisset	abligūrīvissēmus, abligūriissēmus	abligūrīvissētis, abligūriissētis	abligūrīvissent, abligūriissent
passivo	presente	abligūriar	abligūriāris, abligūriāre	abligūriātur	abligūriāmur	abligūriāmĭni	abligūriantur
	imperfetto	abligūrīrer	abligūrīrēris, abligūrīrēre	abligūrīrētur	abligūrīrēmur	abligūrīrēmĭni	abligūrīrentur
	perfetto	participio passato (abligūrītus) seguito dal congiuntivo presente di sum abligūrītus sim abligūrītus sis abligūrītus sit abligūrīti simus abligūrīti sitis abligūrīti sint
	piuccheperfetto	participio passato (abligūrītus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum abligūrītus essem abligūrītus esses abligūrītus esset abligūrīti essemus abligūrīti essetis abligūrīti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	abligūrī	—	—	abligūrīte	—
	futuro	—	abligūrīto	abligūrīto	—	abligūrītōte	abligūriunto
passivo	presente	—	abligūrīre	—	—	abligūrīmini	—
	futuro	—	abligūrītor	abligūrītor	—	n.e.	abligūriuntor

}}