ταραχή
Greco antico[modifica]
Sostantivo
ταραχή
Prima declinazione femminile in α impura lunga ossitona
Caso | Singolare | Duale | Plurale |
---|---|---|---|
Nominativo | ἡ ταραχή | τὰ ταραχά | αἱ ταραχαί |
Genitivo | τῆς ταραχῆς | ταῖν ταραχαῖν | τῶν ταραχῶν |
Dativo | τῇ ταραχῇ | ταῖν ταραχαῖν | ταῖς ταραχαῖς |
Accusativo | τὴν ταραχήν | τὰ ταραχά | τὰς ταραχάς |
Vocativo | ὦ ταραχή | ὦ ταραχά | ὦ ταραχαί |
Pronuncia[modifica]
- tarakʰḕ
Termini correlati[modifica]
- Dizionario di Grecoantico.com, ταραχή