pastinaturus

Latino

participio futuro
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	pastinātūrus	pastinātūră	pastinātūrum
genitivo	pastinātūrī	pastinātūrae	pastinātūrī
dativo	pastinātūrō	pastinātūrae	pastinātūrō
accusativo	pastinātūrŭm	pastinātūrăm	pastinātūrum
vocativo	pastinātūrĕ	pastinātūră	pastinātūrum
ablativo	pastinātūrō	pastinātūrā	pastinātūrō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	pastinātūrī	pastinātūrae	pastinātūră
genitivo	pastinātūrōrum	pastinātūrārum	pastinātūrōrum
dativo	pastinātūrīs	pastinātūrīs	pastinātūrīs
accusativo	pastinātūrōs	pastinātūrās	pastinātūră
vocativo	pastinātūrī	pastinātūrae	pastinātūră
ablativo	pastinātūrīs	pastinātūrīs	pastinātūrīs

Voce verbale

pastinaturus

1. participio futuro di pastinō

Sillabazione

păs | tĭ | nā | tū | rŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) IPA: /pas.ti.naːˈtuː.rus/
• (pronuncia ecclesiastica) IPA: /pas.ti.naˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo pastinō

Uso / Precisazioni

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)

Note / Riferimenti

• Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
• Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma pastinaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)