abjurgatus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.

Latino[modifica]

participio perfetto
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo abjūrgātus abjūrgātă abjūrgātum
genitivo abjūrgātī abjūrgātae abjūrgātī
dativo abjūrgātō abjūrgātae abjūrgātō
accusativo abjūrgātŭm abjūrgātăm abjūrgātum
vocativo abjūrgātĕ abjūrgātă abjūrgātum
ablativo abjūrgātō abjūrgātā abjūrgātō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo abjūrgātī abjūrgātae abjūrgātă
genitivo abjūrgātōrum abjūrgātārum abjūrgātōrum
dativo abjūrgātīs abjūrgātīs abjūrgātīs
accusativo abjūrgātōs abjūrgātās abjūrgātă
vocativo abjūrgātī abjūrgātae abjūrgātă
ablativo abjūrgātīs abjūrgātīs abjūrgātīs

Voce verbale

abjurgatus

  1. participio perfetto di abjūrgō

Sillabazione[modifica]

ăb | jūr | gā | tŭs

Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /abj.juːrˈɡaː.tus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /abj.jurˈɡa.tus/

Etimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo abjūrgō

Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)