Appendice:Coniugazioni/Latino/spumo

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		spūmō, spūmās, spūmāvī, spūmātum, spūmāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		spūmāre	spūmari	spūmāvisse	spūmātum esse	spūmāturum esse	spūmātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		spūmans		spūmātus		spūmāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		spūmandi	spūmando	spūmandum	spūmando
gerundivo		spūmandus
supino		spūmātum (ablativo: spūmātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	spūmō	spūmās	spūmat	spūmāmus	spūmātis	spūmānt
	imperfetto	spūmābam	spūmābas	spūmābat	spūmabāmus	spūmabātis	spūmābant
	futuro semplice	spūmābo	spūmābis	spūmābit	spūmabĭmus	spūmabĭtis	spūmābunt
	perfetto	spūmāvī	spūmāvīsti	spūmāvit	spūmāvĭmus	spūmāvīstis	spūmāvērunt, spūmāvēre
	piuccheperfetto	spūmāvĕram	spūmāvĕras	spūmāvĕrat	spūmāverāmus	spūmāverātis	spūmāvĕrant
	futuro anteriore	spūmāvĕro	spūmāvĕris	spūmāvĕrit	spūmāverĭmus	spūmāverĭtis	spūmāvĕrint
passivo	presente	spūmor	spūmāris, spūmāre	spūmātur	spūmāmur	spūmāmĭni	spūmāntur
	imperfetto	spūmābar	spūmabāris, spūmābāre	spūmabātur	spūmabāmur	spūmabāmĭni	spūmabāntur
	futuro semplice	spūmābor	spūmabĕris, spūmābere	spūmābĭtur	spūmābĭmur	spūmabimĭni	spūmabūntur
	perfetto	participio passato (spūmātus) seguito dall’indicativo presente di sum spūmātus sum spūmātus es spūmātus est spūmāti sumus spūmāti estis spūmāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (spūmātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum spūmātus eram spūmātus eras spūmātus erat spūmāti eramus spūmāti eratis spūmāti erant
	futuro anteriore	participio passato (spūmātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum spūmātus ero spūmātus eris spūmātus erit spūmāti erimus spūmāti eritis spūmāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	spūmem	spūmes	spūmet	spūmēmus	spūmētis	spūment
	imperfetto	spūmārem	spūmāres	spūmāret	spūmarēmus	spūmarētis	spūmārent
	perfetto	spūmāvĕrim	spūmāvĕris	spūmāvĕrit	spūmāverĭmus	spūmāverĭtis	spūmāvĕrint
	piuccheperfetto	spūmāvissem	spūmāvisses	spūmāvisset	spūmāvissēmus	spūmāvissētis	spūmāvissent
passivo	presente	spūmer	spūmēris, spūmēre	spūmētur	spūmēmur	spūmemĭni	spūmēntur
	imperfetto	spūmarer	spūmareris, spūmārēre	spūmaretur	spūmaremur	spūmaremini	spūmarentur
	perfetto	participio passato (spūmātus) seguito dal congiuntivo presente di sum spūmātus sim spūmātus sis spūmātus sit spūmāti simus spūmāti sitis spūmāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (spūmātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum spūmātus essem spūmātus esses spūmātus esset spūmāti essemus spūmāti essetis spūmāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	spūmā	—	—	spūmāte	—
	futuro	—	spūmāto	spūmāto	—	spūmatōte	spūmānto
passivo	presente	—	spūmare	—	—	spūmamini	—
	futuro	—	spūmātor	spūmātor	—	spūmaminor	spūmantor