Appendice:Coniugazioni/Latino/convivor

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione, deponente
paradigma
		convīvor, convīvāris, convīvāre, convīvātus sum, convīvātum, convīvārī
infinito		presente		perfetto		futuro
		convīvārī		convīvātum esse		convīvātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		convīvāns		convīvātus		convīvātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		convīvandī	convīvandō	convīvandum	convīvandō
gerundivo		convīvandus
supino		convīvātum (ablativo: convīvātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		convīvor	convīvāris, convīvāre	convīvātur	convīvāmur	convīvāmĭnī	convīvantur
imperfetto		convīvābar	convīvābāris, convīvābāre	convīvabātur	convīvābāmur	convīvābāmĭnī	convīvābantur
futuro semplice		convīvābor	convīvābĕris, convīvābere	convīvābĭtur	convīvābĭmur	convīvābimĭnī	convīvābuntur
perfetto		participio passato (convīvātus) seguito dall’indicativo presente di sum convīvātus sum convīvātus es convīvātus est convīvātī sumus convīvātī estis convīvātī sunt
piuccheperfetto		participio passato (convīvātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum convīvātus eram convīvātus erās convīvātus erat convīvātī erāmus convīvātī erātis convīvātī erant
futuro anteriore		participio passato (convīvātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum convīvātus erō convīvātus eris convīvātus erit convīvātī erimus convīvātī eritis convīvātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		convīver	convīvēris, convīvēre	convīvētur	convīvēmur	convīvēmĭnī	convīventur
imperfetto		convīvārer	convīvārēris, convīvārēre	convīvārētur	convīvārēmur	convīvārēminī	convīvārentur
perfetto		participio passato (convīvātus) seguito dal congiuntivo presente di sum convīvātus sim convīvātus sis convīvātus sit convīvātī simus convīvātī sitis convīvātī sint
piuccheperfetto		participio passato (convīvātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum convīvātus essem convīvātus essēs convīvātus esset convīvātī essēmus convīvātī essētis convīvāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		—	convīvāre	—	—	convīvāminī	—
futuro		—	convīvātor	convīvātor	—	convīvāminor	convīvantor