Appendice:Coniugazioni/Latino/averto

Verbo di terza coniugazione
paradigma		āvertō, āvertis, āvertī, āversum, āvertĕre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		āvertĕre	āvertī	āvertisse	āversum esse	āversūrum esse	āversum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		āvertēns		āversus		āversūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		āvertendī	āvertendō	āvertendum	āvertendō
gerundivo		āvertendus
supino		āversum (ablativo: āversū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	āvertō	āvertis	āvertit	āvertĭmus	āvertĭtis	āvertunt
	imperfetto	āvertēbam	āvertēbās	āvertēbat	āvertēbāmus	āvertēbātis	āvertēbant
	futuro semplice	āvertam	āvertēs	āvertet	āvertēmus	āvertētis	āvertent
	perfetto	āvertī	āvertistī	āvertit	āvertĭmus	āvertistis	āvertērunt, āvertēre
	piuccheperfetto	āvertĕram	āvertĕrās	āvertĕrat	āverterāmus	āverterātis	āvertĕrant
	futuro anteriore	āvertĕrō	āvertĕris	āvertĕrit	āverterĭmus	āverterĭtis	āvertĕrint
passivo	presente	āvertor	āvertĕris, āvertĕre	āvertĭtur	āvertĭmur	āvertimĭnī	āvertuntur
	imperfetto	āvertēbar	āvertēbāris, āvertēbāre	āvertēbātur	āvertēbāmur	āvertebāmĭnī	āvertēbantur
	futuro semplice	āvertar	āvertēris, āvertēre	āvertētur	āvertēmur	āvertēmĭnī	āvertentur
	perfetto	participio passato (āversus) seguito dall’indicativo presente di sum āversus sum āversus es āversus est āversī sumus āversī estis āversī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (āversus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum āversus eram āversus erās āversus erat āversī erāmus āversī erātis āversī erant
	futuro anteriore	participio passato (āversus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum āversus erō āversus eris āversus erit āversī erimus āversī eritis āversī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	āvertam	āvertās	āvertat	āvertāmus	āvertātis	āvertant
	imperfetto	āvertĕrem	āvertĕrēs	āvertĕret	āverterēmus	āverterētis	āvertĕrent
	perfetto	āvertĕrim	āvertĕris	āvertĕrit	āverterĭmus	āverterĭtis	āvertĕrint
	piuccheperfetto	āvertissem	āvertissēs	āvertisset	āvertissēmus	āvertissētis	āvertissent
passivo	presente	āvertar	āvertāris, āvertāre	āvertātur	āvertāmur	āvertāmĭnī	āvertantur
	imperfetto	āvertĕrer	āverterēris, āverterēre	āverterētur	āverterēmur	āverterēmĭnī	āverterentur
	perfetto	participio passato (āversus) seguito dal congiuntivo presente di sum āversus sim āversus sis āversus sit āversī simus āversī sitis āversī sint
	piuccheperfetto	participio passato (āversus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum āversus essem āversus essēs āversus esset āversī essēmus āversī essētis āversī essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	āvertĕ	—	—	āvertĭte	—
	futuro	—	āvertĭtō	āvertĭtō	—	āvertitōte	āvertuntō
passivo	presente	—	āvertere	—	—	āvertiminī	—
	futuro	—	āvertitor	āvertitor	—	n.e.	āvertuntor