Appendice:Coniugazioni/Latino/asporto

Verbo di prima coniugazione
paradigma		asportō, asportās, asportāvī, asportātum, asportāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		asportāre	asportārī	asportāvisse	asportātum esse	asportātūrum esse	asportātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		asportāns		asportātus		asportātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		asportandī	asportandō	asportandum	asportandō
gerundivo		asportandus
supino		asportātum (ablativo: asportātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	asportō	asportās	asportat	asportāmus	asportātis	asportant
	imperfetto	asportābam	asportābās	asportābat	asportābāmus	asportābātis	asportābant
	futuro semplice	asportābō	asportābis	asportābit	asportābĭmus	asportābĭtis	asportābunt
	perfetto	asportāvī	asportāvīstī	asportāvit	asportāvĭmus	asportāvīstis	asportāvērunt, asportāvēre
	piuccheperfetto	asportāvĕram	asportāvĕrās	asportāvĕrat	asportāverāmus	asportāverātis	asportāvĕrant
	futuro anteriore	asportāvĕrō	asportāvĕris	asportāvĕrit	asportāverĭmus	asportāverĭtis	asportāvĕrint
passivo	presente	asportor	asportāris, asportāre	asportātur	asportāmur	asportāmĭnī	asportantur
	imperfetto	asportābar	asportābāris, asportābāre	asportabātur	asportābāmur	asportābāmĭnī	asportābantur
	futuro semplice	asportābor	asportābĕris, asportābere	asportābĭtur	asportābĭmur	asportābimĭnī	asportābuntur
	perfetto	participio passato (asportātus) seguito dall’indicativo presente di sum asportātus sum asportātus es asportātus est asportātī sumus asportātī estis asportātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (asportātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum asportātus eram asportātus erās asportātus erat asportātī erāmus asportātī erātis asportātī erant
	futuro anteriore	participio passato (asportātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum asportātus erō asportātus eris asportātus erit asportātī erimus asportātī eritis asportātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	asportem	asportēs	asportet	asportēmus	asportētis	asportent
	imperfetto	asportārem	asportārēs	asportāret	asportārēmus	asportārētis	asportārent
	perfetto	asportāvĕrim	asportāvĕris	asportāvĕrit	asportāverĭmus	asportāverĭtis	asportāvĕrint
	piuccheperfetto	asportāvissem	asportāvissēs	asportāvisset	asportāvissēmus	asportāvissētis	asportāvissent
passivo	presente	asporter	asportēris, asportēre	asportētur	asportēmur	asportēmĭnī	asportentur
	imperfetto	asportārer	asportārēris, asportārēre	asportārētur	asportārēmur	asportārēminī	asportārentur
	perfetto	participio passato (asportātus) seguito dal congiuntivo presente di sum asportātus sim asportātus sis asportātus sit asportātī simus asportātī sitis asportātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (asportātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum asportātus essem asportātus essēs asportātus esset asportātī essēmus asportātī essētis asportāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	asportā	—	—	asportāte	—
	futuro	—	asportātō	asportātō	—	asportātōte	asportantō
passivo	presente	—	asportāre	—	—	asportāminī	—
	futuro	—	asportātor	asportātor	—	asportāminor	asportantor