Appendice:Coniugazioni/Latino/affligo

Verbo di terza coniugazione
paradigma		afflīgō, afflīgis, afflīxī, afflīctum, afflīgĕre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		afflīgĕre	afflīgī	afflīxisse	afflīctum esse	afflīctūrum esse	afflīctum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		afflīgēns		afflīctus		afflīctūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		afflīgendī	afflīgendō	afflīgendum	afflīgendō
gerundivo		afflīgendus
supino		afflīctum (ablativo: afflīctū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	afflīgō	afflīgis	afflīgit	afflīgĭmus	afflīgĭtis	afflīgunt
	imperfetto	afflīgēbam	afflīgēbās	afflīgēbat	afflīgēbāmus	afflīgēbātis	afflīgēbant
	futuro semplice	afflīgam	afflīgēs	afflīget	afflīgēmus	afflīgētis	afflīgent
	perfetto	afflīxī	afflīxistī	afflīxit	afflīxĭmus	afflīxistis	afflīxērunt, afflīxēre
	piuccheperfetto	afflīxĕram	afflīxĕrās	afflīxĕrat	afflīxerāmus	afflīxerātis	afflīxĕrant
	futuro anteriore	afflīxĕrō	afflīxĕris	afflīxĕrit	afflīxerĭmus	afflīxerĭtis	afflīxĕrint
passivo	presente	afflīgor	afflīgĕris, afflīgĕre	afflīgĭtur	afflīgĭmur	afflīgimĭnī	afflīguntur
	imperfetto	afflīgēbar	afflīgēbāris, afflīgēbāre	afflīgēbātur	afflīgēbāmur	afflīgebāmĭnī	afflīgēbantur
	futuro semplice	afflīgar	afflīgēris, afflīgēre	afflīgētur	afflīgēmur	afflīgēmĭnī	afflīgentur
	perfetto	participio passato (afflīctus) seguito dall’indicativo presente di sum afflīctus sum afflīctus es afflīctus est afflīctī sumus afflīctī estis afflīctī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (afflīctus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum afflīctus eram afflīctus erās afflīctus erat afflīctī erāmus afflīctī erātis afflīctī erant
	futuro anteriore	participio passato (afflīctus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum afflīctus erō afflīctus eris afflīctus erit afflīctī erimus afflīctī eritis afflīctī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	afflīgam	afflīgās	afflīgat	afflīgāmus	afflīgātis	afflīgant
	imperfetto	afflīgĕrem	afflīgĕrēs	afflīgĕret	afflīgerēmus	afflīgerētis	afflīgĕrent
	perfetto	afflīxĕrim	afflīxĕris	afflīxĕrit	afflīxerĭmus	afflīxerĭtis	afflīxĕrint
	piuccheperfetto	afflīxissem	afflīxissēs	afflīxisset	afflīxissēmus	afflīxissētis	afflīxissent
passivo	presente	afflīgar	afflīgāris, afflīgāre	afflīgātur	afflīgāmur	afflīgāmĭnī	afflīgantur
	imperfetto	afflīgĕrer	afflīgerēris, afflīgerēre	afflīgerētur	afflīgerēmur	afflīgerēmĭnī	afflīgerentur
	perfetto	participio passato (afflīctus) seguito dal congiuntivo presente di sum afflīctus sim afflīctus sis afflīctus sit afflīctī simus afflīctī sitis afflīctī sint
	piuccheperfetto	participio passato (afflīctus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum afflīctus essem afflīctus essēs afflīctus esset afflīctī essēmus afflīctī essētis afflīctī essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	afflīgĕ	—	—	afflīgĭte	—
	futuro	—	afflīgĭtō	afflīgĭtō	—	afflīgitōte	afflīguntō
passivo	presente	—	afflīgere	—	—	afflīgiminī	—
	futuro	—	afflīgitor	afflīgitor	—	n.e.	afflīguntor